Vecākiem

Elpas trūkuma iemesli:

• palielināts krēpu daudzums elpceļos, nespēja norīt sekrētu,
• plaušu slimības
• infekcijas
• sirds mazspēja,
• sirds ritma traucējumi,
• spazmi bronhos
• mazasinība,
• sāpes,
• liels uztraukums (panika),
• pastiprināta šķidruma uzkrāšanās plaušās un ap sirdi.

Elpas trūkuma pazīmes:

• biežāka elpošana,
• galvas reiboņi,
• nespēks,
• sajūta, ka trūkst gaiss,
• pulsa izmaiņas,
• lūpas un nagi paliek zili,
• galvas sāpes no rīta,
• sāpes krūšu kurvī,
• trokšņaina elpošana,
• sauss un mitrs klepus,

Kā palīdzēt bērnam elpas trūkuma gadījumā:

• pozicionēšana (izvēlēties pozu, kurā elpas trūkums ir vismazāk izteikts),
• iedodiet elpot skābekli (ja ir pieejams mājās skābekļa koncentrators),
• novilkt pārāk cieši pieguļošu apģērbu,
• nomierināt bērnu,
• pārliecināties, ka bērns necieš sāpes,
• iedot iepriekš nozīmētās zāles (medikamenti, inhalācijas),
• atvērt logu,
• nodrošināt bērnam komfortablus apstākļus,
• medikamentoza ārstēšana. Nozīmē ārsts.

Bērns piedzimst ar spēju gan bioloģiski, gan ar uzvedību atbildēt uz sāpēm un sāpju atmiņu. Sāpes– tā ir bērna subjektīva sajūta. Jau no agrīna vecuma bērns ar savu pieredzi iepazīst vārda “ sāpes” nozīmi. Visbiežāk – traumu rezultātā. Tā pakāpeniski veidojas katra bērna sāpju pieredze.

Katra bērna sāpju pieredze ir nozīmīgs faktors viņa slimības laikā. Būtiski atcerēties, ka ikvienam bērnam var būt ļoti atšķirīgs sāpju novērtējums. Intensitāti, ar kādu bērns piedzīvo sāpes, ietekmē arī emocionālie faktori (piemēram, bažas, bailes, izolācija) un kognitīvie faktori (piemēram, atmiņa par līdzīgu sāpju pieredzi). Problēmas, ko izraisa sāpes, var rasties jebkurā slimības etapā: diagnozes precizēšanā, izmeklēšanas laikā veicot manipulācijas, terapijas laikā un/vai slimībai progresējot.

Ja bērns paziņo, ka viņš izjūt sāpes, vecākiem un medicīnas profesionāļiem tas jāņem vērā un jānoskaidro iespējamais sāpju iemesls, lai savlaicīgi uzsāktu pretsāpju terapiju. Sāpes jāārstē pat tad, ja audu bojājums netiek konstatēts.

Sāpju cēloņi:

• sāpes saistītas ar pamata slimību: piemēram, audzēja izraisītas sāpes,
• sāpes saistītas ar medicīniskajām manipulācijām: piemēram, injekcijas, punkcijas,
• sāpes saistītas ar slimības ārstēšanu: piemēram, pēcoperācijas sāpes,
• sāpes saistītas ar slimības progresēšanu: piemēram, audzējs, izgulējumi, infekcijas pievienošanās,
• gadījuma sāpes: piemēram, traumas gadījumā.

Sāpju pazīmes:

• bērns paliek kaprīzs, nemierīgs,
• nevēlas, lai kāds pieskaras vai nevēlas kustēties,
• saraukta piere, kunkst vai raud,
• biežāk pieskaras kādai ķermeņa daļai,
• miega traucējumi: guļ īsāku vai garāku laika posmu kā parasti,
• šūpojas, dreb,
• atsakās no ēdiena,
• negrib komunicēt ar cilvēkiem un spēlēties,
• raud daudz biežāk vai retāk kā parasti.

Faktori, kas palīdz mazināt sāpes:

• mazināt stresu, cik tas ir iespējams,
• atrast pozu, kurā sāpes ir vismazāk izteiktas,
• piedāvāt padzerties,
• nodrošināt apstākļus pilnvērtīgai atpūtai un miegam,
• nodarbināt bērnu ar lietām, ar kurām viņam patīk nodarboties (spēles, video,grāmatas u.c.)
• medikamentoza terapija, kuru nozīmē ārsts.

Iespējamie krampju iemesli:

• audzējs vai tā metastāzes galvas smadzenēs,
• ļoti augsta ķermeņa temperatūra,
• sāļu un minerālvielu disbalanss organismā (izmaiņas asiņu bioķīmijā),
• nesaņem pietiekami pretkrampju medikamentus,
• atsevišķu zāļu blakusparādības,
• toksiska metabola encefalopātija, kas parādās smagas slimības beigu stadijā,
• neiroloģiskas slimības.

Kā palīdzēt bērnam krampju laikā:

• nolikt guļus, lai izvairīties no traumas;
• pagriezt galvu uz sāniem, lai uzturētu elpceļus brīvus;
• nelikt neko mutē vai starp zobiem;
• būt blakus bērnam;
• ja jūsu bērnam ir daudzkārtēji krampji, aplieciet bērnam apkārt spilvenus un segas;
• iedot bērnam pretkrampju zāles, ko nozīmējis ārsts;
• iedot zāles pret paaugstinātu ķermeņa temperatūru (paaugstinātas ķermeņa temperatūra gadījumā);

Nekavējoši sazināties ar ārstu!

Slikta dūša ir ļoti mokoša sajūta, reizēm tikpat traucējoša kā sāpes. Terapijas mērķis ir nomākt sliktu dūšu.

Sliktas dūšas un vemšanas iemesli:

• paaugstināts intrakraniālais spiediens infekcijas, audzēja dēļ vai bloķēta likvora attece no galvas smadzenēm,
• bērns saņem noteiktus medikamentus ( antibiotikas, ķīmijterapiju u.c.),
• izteikts stress,
• aizcietējumi,
• cieš lielas sāpes,
• biežas klepus lēkmes,
• infekcija,
• sāļu un minerālvielu disbalanss organismā (elektrolītu izmaiņas),
• šķidruma uzkrāšanās vēderā, kuru organisms nespēj izvadīt,aknu slimības.

Faktori, kas palīdz mazināt sliktu dūšu:

• izvairīties no ēdiena smaržām dzīvojamās telpās,
• izvairīties no ēdieniem ar spēcīgu smaržu,
• piedāvāt ēst mazām porcijām,
• auksts ēdiens bieži patīkamāks nekā karsts,
• pacienta vēlmes ir svarīgākas kā sabalansētas ēdienkartes nodrošināšana,
• pozicionēšana pēc maltītes – sēdus pusstundu pēc ēšanas,
• medikamentoza ārstēšana, ko nozīmē ārsts.

Smagas hroniskas vai akūtas saslimšanas gadījumā cilvēkam var būt grūti paēst un uzņemt šķidrumu. Bērna vielmaiņa slimības laikā ir izmainīta un viņa vajadzības, kas saistītas ar uztura uzņemšanu, ne vienmēr var apmierināt ar ikdienas uzturu, un tādēļ bērna veselība var pasliktināties un var rasties komplikācijas.

Enterālā barošana ir speciāla medicīniska uztura izmantošana bērniem, kuri slimības dēļ nespēj pietiekami uzņemt ikdienas uzturu. Speciālais medicīniskais uzturs ir, piemēram, ārstnieciskais papilduzturs, ko izmanto kā papildinājumu ikdienas ēdienam, vai maisījumi, kas ir izmantojami kā vienīgais uzturvielu avots. Medicīniskā uztura produkti, kurus izmanto kā vienīgo uzturvielu avotu, nodrošina visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas, mikroelementus un vitamīnus, ja tiek lietoti nepieciešamā daudzumā. Produkti, kuri paredzēti kā papildinājums ikdienas uzturam, nesatur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas un ir izmantojami tikai kā papildinājums ikdienas uzturam. Tie var būt šķidrā formā vai pulverveida. Ir arī īpaši konkrētām slimībām paredzēti maisījumi. Medicīnisko uzturu var izdzert vai ievadīt caur zondi vai stomu.

Bērniem ar neiroloģiskiem traucējumiem bieži ir grūti norīt ēdienu, viņi mēdz bieži aizrīties un klepot barošanas laikā, tādēļ pieaug iespēja, ka nepietiekama uztura uzņemšanas un atkārtotas uztura nokļūšanas elpceļos rezultātā viņu veselība pasliktināsies un radīsies sarežģījumi. Turklāt šiem bērniem bieži ir palielināts muskulatūras tonuss un spasticitāte, kas izraisa kuņģa satura nokļūšanu atpakaļ barības vadā. Šādā situācijā ir iespējami vairāki risinājumi. Viena no iespējām ir iebiezināt visu šķidro ēdienu, tad samazinās atgrūšanas un ēdiena nokļūšanas elpceļos risks. Bērniem, kuri nespēj norīt ēdienu smagu neiroloģisku traucējumu dēļ var būt nepieciešama barošanas zonde vai gastrostoma.