Pavasara garšas kopā ar Līgu Balodi

Autors: Līga Balode

Dzīve ir jābauda visās tās krāsās, garšās, sajūtās. Ar lielu sajūsmu dalāmies ar mūsu jauno draudzību ar Līgu Balodi, kurai ir akadēmiskais maģistra grāds uztura zinātnē un jau gandrīz desmit gadu pieredze darbā ar studentiem,  pasniedzot lekcijas par un ap uzturu. Pašlaik Līga vēl papildina zināšanas uztura bakalaura studiju programmā, praktiski pilnveidojot savas prasmes.

Lūk, iedvesmas pilna ziņa no Līgas, kurā varēsiet ļauties izziņai un jauniem eksperimentiem virtuvē. Paši pamēģinājām vijolīšu želeju – izdevās patiesi garda un tapšanas process bija aizraujošs arī pašiem mazākajiem!

Gada sākumā sākam izjust ziemas nogurumu, kas daļēji saistīts ar svaigu pašmāju zaļumu trūkumu. Pašu audzētie produkti ienākas vēlāk, bet pavasara sākums, ar pirmajiem atkušņiem un vēlāk dīgstot zālītēm, lēnām sāk mums dāvāt savvaļā iegūstamus spēcinošus produktus, ko nelielos daudzumos varam ieviest savā uzturā.

Viens no pirmajiem pavasara vēstnešiem dabā ir kļavu sulas, kas sāk tecēt agri, tikko sākas atkusnis. Mazliet vēlāk – arī bērzu sulas. Galvenā sulu vērtība ir papildus šķidrums, ko uzņemam. Pirmās sulas ir saldākas, ar augstāku cukura saturu, bet vēlāk, gaisam iesilstot, tās pakāpeniski kļūst atšķaidītākas. Tās tiek uzskatītas par diētiskām, satur arī dažādus mikroelementus (kalciju, dzelzi, kāliju, cinku, magniju, mangānu) un vitamīnus, antioksidantus un bioloģiski aktīvas vielas.

Ēdami ir arī bērzu pumpuri, ko iegūst pavasarī pirms lapu plaukšanas. Tie satur ēteriskās eļļas, flavonoīdus, miecvielas, organiskās skābes, rūgtvielas un selēnu, C vitamīnu. Pumpuri veicina gremošanas procesus, novērš vēdera pūšanos, tiem piemīt žulti dzenošas īpašības. Pievieno pumpurus svaigā veidā salātiem vai lieto tos žāvētā veidā vēlāk visu gadu.

Pavasarī vāc arī egļu pumpurus, kam piemīt antibakteriālas un diurētiskas īpašības, mazina spazmas. Tie satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kā miecvielas, sveķus, ēteriskās eļļas, polifenolus, arī C vitamīnu, dzelzi, mangānu, karotīnus. Jaunajiem dzinumiem ir skābi pikanta garša, tāpēc tos var izmantot kā garšvielas ēdienu pagatavošanas procesā.

Pirmās pavasara zālītes – gārsa, ceļmallapiņas, nātres, virza, pienenes, skābenes un zaķskābenes – pirms ziedēšanas pievieno zaļajiem salātiem, kokteiļiem un smūtijiem, zupām sautējumiem, kaltētā veidā maizes cepšanai. Augi satur dažādus antioksidantus un mikroelementus, nodrošinot pretiekaisuma īpašības. Virzai ir pavisam maiga garša, no tās var pagatavot pesto (recepti skat. zemāk). Pienenēm ir rūgtena garša, uzturā var izmantot visu augu – lapiņas, ziedus pievienot mīklai un cept, sakni tējai. No ziediņiem var pagatavot saldējumu (recepti skat. zemāk). Cilvēkiem, kam ir tendence veidoties nierakmeņiem svaigas skābenes nevajadzētu lietot lielos daudzumos tajās esošās skābeņskābes dēļ. Šo skābi var neitralizēt termiskā apstrāde vai vienlaicīga piena produktu lietošana, piem., kefīra dzēriens ar svaigām skābenītēm un citiem zaļumiem. Ja mazās nātru lapiņas liekas dzeloņainas, tās pirms ēšanas var applaucēt vārošā ūdenī, tādējādi tās padarot maigas.

Pavisam skaisti uzturā var iekļaut vijolīšu ziediņus, izdekorējot kūkas vai citus desertus, tāpat ēdamas ir arī auga lapiņas.

Pieneņu saldējums

1,5 tases saldā krējuma

1,5 tase piena

½ tase medus

1 tase pieneņu ziedlapiņu

Šķipsniņa sāls

6 olu dzeltenumi

Kastrolī sajauc saldo krējumu, pienu, medu, sāli un pieneņu lapiņas. Lēnām visu uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, bet neļauj masai piedegt, tad noņem no uguns. Masai ļauj atpūsties 30 minūtes. Tad izkāš pieneņu ziediņus no kopējās masas.

Tīrā, aukstā kastrolī ielej sešus olu dzeltenumus. Nepārtraukti putojot, lēnām pievieno krējuma-piena masu. Turpina maisīšanu vēl dažas minūtes. Ja maisījums nesabiezē līdz konsistencei, kad tas nenopil no karotes, uzliek to uz mazas uguns līdz masa sabiezē.

Noņem no uguns un saldējuma masu atdzesē. Tad to ievieto ledusskapī, vēlāk saldētavā vismaz uz četrām stundām un ik pa laikam to kārtīgi samaisa.

Vijolīšu želeja

2-3 tases vijolīšu ziedu

1 citrona sula

2,5 tases vāroša ūdens

50 g pektīna (nopērkams Gemoss veikalos)

3,5 tases cukura

Vijolīšu ziedus aplej ar vārošu ūdeni. Atstāj ievilkties vairākas stundas, tad nokāš uzlējumu un pievieno citrona sulu. Pievieno pektīnu. Liek masu katlā uz lielas uguns un maisa līdz tā sāk vārīties. Vāra aptuveni minūti, tad pievieno cukuru. Turpina visu maisīt, līdz atkal masa sāk vārīties. Želeja gatava. To var uzglabāt ledusskapī līdz divām nedēļām.

Virzas pesto

½ tase valriekstu vai Indijas riekstu

2-3 sasmalcinātas ķiploka daiviņas

3 tases virzas

1 ēd.k. citrona sulas

½ tase extra virgin olīveļļas

½ tējk. sāls

¼ tējk. maltu melno piparu

¼  tases rīvēta Parmazāna siera

Visas sastāvdaļas sasmalcina blenderī līdz viendabīgai masai. Ja iegūtā masa liekas pārāk bieza, var vēl nedaudz pievienot olīveļļu. Uzglabā ledusskapī 3-4 dienas. Pesto var sasaldēt vēlākai lietošanai.