Katrīnas A. stāsts

Ir pagājuši septiņi gadi, kopš mūsu ģimenē piedzima burvīga meitiņa. Priecājāmies divus mēnešus, un tad vajadzēja uzdod jautājumu „Kāpēc mums? Kāpēc ar mūsu bērnu?”.

Mazā Katrīna piedzima ar slimu akniņu. Tam bija grūti noticēt un vēl grūtāk – saprast. Likās, ka mana dzīve pārvērtusies ellē un visi sapņi par laimīgu ģimeni nākotnē sabrukuši. Biju dusmīga uz likteni, Dievu un paliatīvo aprūpi, kuri piedāvāja savu palīdzību. Viss, kas notika, šķita milzu netaisnība.

Apmēram gadu ļoti intensīvi nācās cīnīties par meitas dzīvību, līdz viņas veselības stāvoklis lēnam nostabilizējās un vairs nebija kritisks. Šī gada laikā bija jāpierod pie atšķirīgas dzīves – citādākas, nekā bijām iedomājušies. Uz laiku par mūsu mājām kļuva slimnīcas palāta, nācās pieņemt un samierināties ar situāciju, bet ļoti, ļoti gribējās dzīvot vieglāk.